Nav tādas darbības kā cenšanās. Vai nu tu dari kaut ko, vai tu to nedari. Tieši tik vienkārši un pretīgi stulbi smeldzoši. Bet tā ir mūsu planētas 3D realitāte. Davaj, atceries to arī rīt.
(Frāzes, kas tā skaitās: Mēģināšu. Centīšos. Nu, neeezzinuuu. Vaarrbbūuuut.)
A, un vēl. Tad, kad Tev liekas, ka neko no apgūtā nevajag izmantot, Tev tāpat izdodas menedžēt visas mentālās kaites, un vispār jau nemaz varbūt arī nebiji slims, tikai kaut ko izgudroji... tad tas velniņš atpūšas un kaļ plānu, kā Tevi iegāzīs, kad vismazāk to gaidīsi. Tad, kad ir labi, tas nozīmē, ka zāles un darbības un paradumi strādā - un tāpēc nejūti simptomus utt. Tieši tad ir arī jāturpina, c'mon. Lūdzu.
Pēdējais - Tev jāsāk rakstīt pateicības. Jau vakar. Tavām smadzenēm jāiemācās skatīties uz to, kas ir, ar pateicību, tad arī varēsi nākotnes mērķus skaisti spraust pie dēļa un maifestēt. Varbūt vispirms iemanifestē dēli though, tik tāda ideja. xD
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru